Ārpus nacionālā parka

Slīteres Ceļotāju dienas visvairāk saistās ar Slīteres nacionālā parka (SNP) teritoriju, kurā atrodama gan Eiropas mērogā slavējama dabas daudzveidība, gan īpatnējas kultūrvēsturiskas ainavas, gan daudzu iecienītā  baltā pludmale un sāļā ūdens vilinājums. Te ir diži un īpatnēji koki, citi ārkārtēji augu un dzīvnieku valsts retumi, apbrīnas cienīgi ģeoloģiski objekti. Taču Dundagas novadā ārpus SNP arī ir gana daudz apskates vērtas, īpašas dabas teritorijas un dabas pieminekļi, kas nesaraujami saistās arī ar novada bagāto  kultūrvēsturi.

Katrā no Dundags 10 bōganiem jeb lokveida maršrutiem ap novada centru atrodams kāds dabas brīnums. Vispirms jau — ozoli. Dažādos maršrutos pa ceļam skatāmi vismaz desmit labi padevušies vectētiņi, kas resnāki par 5 m apkārtmērā. Dundagas apkārtne lepojas arī ar Baltijas valstīs otro resnāko — Rīgzemju ozolu — teju 9,5 m apkārtmērā. Turpat blakus arī īpaši veci un resni Zviedrijas pīlādža eksemplāri. Un kur nu vēl pils parkā augošais tā saucamais Naudas ozols — 1919. gada 100 rubļu naudas zīmes rotājums! Savdabīgi ozolu puduri, arī ar neatlaidīgo bebru zobu zīmēm, skatāmi Raķupes džungļainajās takās.

Kur ozoli, tur blakus jābūt arī liepām. Pats Dundagas centrs ar tām daudzskaitlīgi bagāts. Gan veco Baronlaika bruģi minot, gan citur pa Dundagu staigājot, var saskaitīt kādas 25 vecmāmiņas 4 – 6 m resnumā. Citu sugu koki nav tik raženi padevušies, bet pa kādam dūšīgākam zinoša gida pavadībā atrodami arī starp priedēm, kadiķiem, kļavām, pīlādžiem un bērziem.

Dundaga ir arī dižu akmeņu novads. Tie cits ar citu sacenšas formu, lieluma un krāsu daudzveidībā. Šur tur pa mežiem mētājas arī kāds milzīgāks. Slavenākais no tiem — Zeltapses dižakmens. Lielie ir labi noslēpušies mežu biezokņos un nemaz tik viegli rokā nedodas.

Vietas, kur dabas vērtumus šodien izceļ seni un ne tik seni cilvēka roku veidojumi, ir novada pilskalni, daudzās savdabīgās, muzejiskās kapsētas, senkapu vietas un lielais pils parks.

Īstas novada pērles ir septiņi dabas liegumi, tostarp mitraines un nozīmīgas putnu vietas, īvju un kadiķu audzes. Tūristiem, dabas mīļotājiem un pētniekiem vissaistošākie varētu būt Kaļķupes un Raķupes dabas liegums. Elpu aizraujošas nogāzes un smilšakmens atsegumi mazo upīšu krastos Kaļķupes ielejā, kur Zilo kalnu majestātiskā krauja savērpjas noslēpumainā gravu mudžeklī, būs īsts atklājums mežonīgāku pastaigu cienītājiem.

Dabas liegumos gan pieļaujams tikai dabu saudzējošs ekotūrisms, pagaidām — tikai zinoša vides gida pavadībā un saskaņā ar lieguma noteikumiem, respektējot privātīpašnieku saimniecības. Savukārt Raķupes ielejas galvenā vērtība ir mazpārveidota, stipri līkumota upes ieleja ar palieņu pļavām un lielu ozolu grupām. Ieleja līdztekus ar Pāces pļavām atzīta arī par putniem nozīmīgu vietu starptautiskā mērogā.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: